Kas ir krūts vēzis?

Krūts vēzis ir izplatītākais vēža veids sievietēm, taču var skart arī vīriešus. Kas īsti ir krūts vēzis? Kā tas attīstās? Kādi ir krūts vēža tipi? Kādi riska faktori ir zināmi? Šeit atradīsiet šo un citu informāciju, kas palīdzēs labāk saprast šo slimību.

Krūts vēzis ir izplatītākais vēža veids sievietēm

Latvijā katru gadu krūts vēzis attīstās vairāk kā 1100 sievietēm un 10 vīriešiem. Saslimstības līmenis palielinās līdz ar vecumu. Tomēr ceturtdaļa no šīs diagnozes skartajiem ir jaunāki par 60 gadiem. Slimības attīstība ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Jo agrāk krūts vēzis tiek konstatēts un ārstēts, jo lielākas ir izveseļošanās iespējas.

Kā attīstās krūts vēzis?

Krūts vēzis var parādīties, ja sākotnēji veselās ķermeņa šūnas sāk nekontrolēti augt un izplatīties un kļūst par izaugumu krūtī. To apzīmē ar medicīnas terminu “audzējs”. Bet jebkurš audzējs nav krūts vēzis, jo atkarībā no tā, kā tas aug, audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs.

Labdabīgie audzēji parasti aug lēni un izspiež apkārtējos audus, bet tie neiespiežas audos. Pie labdabīgajiem krūts audzējiem pieder, piemēram, fibroadenomas, kas var rasties hormonālo svārstību dēļ. Labdabīgs audzējs nav vēzis.

Ļaundabīgie audzēji parasti aug ātri, iespiežas, izspiež un iznīcina apkārtējos audus, tie organismā var veidot metastāzes. Ļaundabīgo audzēju šūnas sauc par vēža šūnām. Tikai ļaundabīgos krūts audzējus sauc par krūts vēzi.

Medicīnā krūts vēzi sauc par piena dziedzera karcinomu.

Sievietes krūts

Lai labāk saprastu dažādos krūts vēža tipus, ir lietderīgi aplūkot sievietes krūts struktūru.

Sievietes krūts galvenokārt sastāv no dziedzeriem un taukaudiem. Pēc bērna dzimšanas dziedzeri (lobuli) ražo pienu, kas pa piena vadiem (ductuli) plūst uz krūtsgalu (mammille). Saistaudi padara krūti elastīgu. Uzkrātie taukaudi piešķir krūtij formu.

Krūti caurauž asinsvadi, limfvadi un nervi. Limfvadiem ir nozīmīga loma organisma imūnsistēmā, jo tie izvada no audiem lieko šķidrumu. Pēc tam audu šķidrums tiek aizvadīts uz limfmezgliem, kur tiek filtrēti patogēni.

Vīriešu krūts uzbūve pēc būtības neatšķiras no sieviešu krūts uzbūves. Arī vīriešiem ir krūšu audi un piena vadi. Tomēr salīdzinājumā ar sievietēm tie nav pilnībā attīstījušies.

Kādi ir krūts vēža tipi?

Krūts vēzis var izpausties dažādās formās. Tas tiek nošķirts pamatā pēc audzēja izcelsmes un tā, cik tālu tas ir izplatījies. Krūts vēža gadījumā tiek ņemts vērā arī receptoru statuss. Tas rāda, vai audzējs ir hormonjutīgs un cik ātri tas aug.

Termini izklausās sarežģīti, bet skaidrojums un iepriekš dotā ilustrācija palīdzēs tos saprast.

Krūts vēža tipi

Piena vadu karcinoma
  • Neinvazīvā piena vadu karcinoma: Audzējs neizplatās ārpus piena vadiem. Šī forma tiek uzskatīta par krūts vēža priekšteci.
  • Invazīvais piena vadu vēzis: Audzēja šūnas attīstās piena vadā un izplatās apkārtējos audos. Šī krūts vēža forma ir visbiežāk sastopamā (ap 70–80%) un tiek uzskatīta par ļaundabīgu.

Krūts daiviņu vēzis
  • Neinvazīvā daiviņu karcinoma: Audzējs neizplatās ārpus piena dziedzeriem. Šī forma tiek uzskatīta par krūts vēža priekšteci.
  • Invazīvais krūts daiviņu vēzis: Audzējs attīstās piena dziedzeros un izplatās apkārtējos audos. Šī krūts vēža forma ir retāk sastopama (ap 10–15%) un tiek uzskatīta par ļaundabīgu.

HR pozitīvs / HER2 negatīvs krūts vēzis
  • Pēc receptoru statusa šis ir izplatītākais krūts vēža tips – ap 70% gadījumu. Audzēja šūnām ir hormonu receptori, bet nav palielināts augšanas faktora receptoru skaits.

Trīskārši negatīvs krūts vēzis (TNKV)
  • TNKV ir agresīva krūts vēža forma, pie kuras pieder ap 10–15% krūts vēža gadījumu.
  • TNKV nav jutīgs ne pret estrogēnu, ne progesteronu (hormonreceptoru statuss negatīvs) un neražo palielinātu daudzumu HER2.

 


Ir arī citas krūts vēža formas, kas sastopamas daudz retāk. Starp tām ir iekaisuma karcinoma, kas izplatās īpaši ātri.

Krūts vēža riska faktori

Galvenie krūts vēža riska faktori ir:

  • Dzimums

Sieviešu dzimums ir lielākais krūts vēža attīstības riska faktors.

  • Vecums

Vecāka gadagājuma sievietes saslimst biežāk nekā jaunākas sievietes.

Citi faktori:

  • Ģimenes vēsture

Ja ģimenes loceklim ir krūts vēzis, jūsu risks saslimt ar to palielinās.

  • Iedzimta predispozīcija

Ja ir ģenētiskas mutācijas.

  • Hormonālie faktori

Piemēram, pirmās menstruācijas pirms 12. dzimšanas dienas, pēdējās menstruācijas pēc 55. dzimšanas dienas, pirmā bērna dzimšana pēc 30 gadu vecuma vai ilgstoša kombinētās hormonālās terapijas lietošana pret menopauzes simptomiem.

  • Staru terapija

Piemēram, ja ķermeņa augšdaļa tikusi apstarota cita vēža dēļ.

  • Liekais svars, alkohola lietošana un smēķēšana.

Ja jums ir vairāki riska faktori, tas automātiski nenozīmē, ka jums attīstīsies krūts vēzis. Tomēr ir svarīgi konsultēties par to ar ginekologu un izmantot krūts vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas iespējas.

Septiņi padomi, kā samazināt risku saslimt ar krūts vēzi

1. Uzziniet vairāk par krūts vēzi

Jo vairāk jūs zināt, jo labāk varat rīkoties profilaktiski. Šīs lapas augšdaļā sadaļā “Kas ir krūts vēzis?” atrodama sīkāka informācija par to, kā krūts vēzis attīstās, kādi ir tā riska faktori un kurām sievietēm var būt lielāks risks saslimt ar šo slimību.

2. Ievērojiet veselīgu dzīvesveidu

  • Sasniedziet un uzturiet veselīgu ķermeņa svaru.
  • Rūpējieties par regulāru fizisko slodzi.
  • Ēdiet sabalansētu un daudzveidīgu ēdienu.
  • Lietojiet pēc iespējas mazāk alkohola.
  • Nesmēķējiet.

Vienlaikus jūs samazināsiet arī citu slimību risku.

3. Regulāri pārbaudiet krūtis

Pašpārbaude var palīdzēt pamanīt izmaiņas krūtīs. Vislabāk to darīt nedēļu pēc mēnešreižu sākuma. Pārbaude ir ļoti vienkārša.

Vispirms apskatiet savas krūtis spogulī

Pie spoguļa apskatiet krūtis dažādās pozīcijās, lai pamanītu vizuālas pārmaiņas.

  • Brīvi nolaidiet rokas gan sāniem.
  • Aizlieciet rokas aiz galvas.
  • Uzlieciet abas rokas uz gurniem un mazliet noliecieties uz priekšu.

Pievērsiet uzmanību šādām vizuālām pārmaiņām:

  • Apsārtums, iespiedums vai izvirzījums
  • Krūts izmēra izmaiņas
  • Izmaiņas krūtsgalā
  • Izdalījumi no krūtsgala

Tad iztaustiet krūtis

Taustīšanas mērķis ir konstatēt jebkādu cietāku vietu vai pietūkumu. Atcerieties, kā to darīt, izmantojot 3-3-3 likumu.


Iztaustiet krūti ar trim pirkstiem šādi:

  • ar apļveida kustībām no iekšpuses uz ārpusi vai
  • ar kustībām no augšas uz leju,
  • piespiežot viegli, vidēji stipri un spēcīgāk.

Iztaustiet trīs zonas:

  • padusi
  • krūtsgalu
  • visu krūti

Iztaustiet abas krūtis.

  • Veltiet tam apmēram trīs minūtes.

  • Pašpārbaude ir agrīnas diagnostikas līdzeklis, ko varat veikt pati. Tomēr tā neaizstāj medicīnisku pārbaudi.
  • Ne visas izmaiņas ir pamats satraukumam. Ja pamanāt izmaiņas, drošības dēļ parādiet tās savam ginekologam.

4. Regulāri apmeklējiet ginekologu

Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados). Tā ietver uztriepi agrīnai dzemdes kakla vēža diagnostikai. Šajā pārbaudē varat izmantot iespēju un uzdot jautājumus par krūšu pašpārbaudi un citiem profilakses pasākumiem.

5. Uzziniet vairāk par mamogrāfiju

Mamogrāfija ir vēl viena agrīnas krūts vēža diagnostikas metode. Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados), kurās sievietes tiek aicinātas uz agrīnas diagnostikas mamogrāfiju. Vairāk informācijas: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/dzemdes-kakla-un-krusu-profilaktiskas-parbaudes.

Ginekologs var jums ieteikt mamogrāfiju arī pirms 50 gadu vecuma ģimenes vēstures dēļ (krūts vēzis mātei, māsai vai meitai) vai iedzimtas predispozīcijas dēļ uz krūts vai olvadu vēzi. Sarunas laikā jautājiet visu, ko vēlaties zināt, un saņemiet padomu.

6. Rūpīgi izvērtējiet hormonālo preparātu lietošanu

Noteikti hormonālie preparāti kontracepcijai vai menopauzes simptomu novēršanai var palielināt krūts vēža risku. Konsultējieties ar ginekologu un pārrunājiet, vai nav citu alternatīvu. Ja jūs lietojat hormonālos preparātus, regulāri ejiet uz pārbaudēm.

7. Izmantojiet informācijas iegūšanas iespējas Krūts veselības mēnesī oktobrī

Rozā lentīte visā pasaulē ir nepārprotams simbols solidaritātei un apņēmībai cīnīties ar krūts vēzi. Oktobris, Krūts veselības mēnesis, ir veltīts krūts vēža skartajiem, tā mērķis ir palīdzēt izglītot cilvēkus par krūts vēža profilaksi, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu. Agrīna diagnostika ir īpaši svarīga, lai palielinātu iespējas izveseļoties no šī tipa vēža.

LV-NON-00973

Materiāls sagatavots 2024. gada septembrī.